Month: April 2026

Par jēgu

Mēs esam nojūgušies par tēmu efektivitāte un mērķtiecīgums. Te es domāju mūsu Rietumu civilizāciju. Visam darbam jābūt jāgpilnam, mērķtiecīgam un efektīvam. Laikam saplānotam līdz minūtēm. Aktīvs, jēgpilns, mērķtiecīgs, efektīvs darbs. Pēc tam tieši tāda pat atpūta. Kvalitatīva. Mērķtiecīga. Intensīva. Efektīva. Tēmēta.

Un tikai daži psihoterapeiti kaut kur stūrītī vārgi šļupst, ka cilvēks nav tā īsti iekārtots. Ka tas pēc gadiem 20 – 30 var beigties nelāgi. Un daži noguruši biologi mēģina bubināt, ka dabā nepastāv tāds organisms, kas spēj dzīvot pastāvīgos stresa (kas faktiski ir pastāvīga mērķtiecība, kvalitāte, efektivitāte, utt.) apstākļos. Tomēr kopējais valsts, ekonomikas, sabiedrības naratīvs ir par “gāzi grīdā” pieeju.

Kopš 1900 gada kopējā ražošanas efektivitāte ir pieaugusi vairāk, kā 5 reizes!!!! Jautājums – kāda ir ekonomistu un visu viedo vīzija par nākotni – vai tiešām mērķis ir 1 Boeing dienā no 1 cilvēka? Ir varianti?

Mēs esam saražojuši čupu liekēžu profesiju, kas “kaut ko apsaimnieko” bet de facto nerada nekādu pievienoto vērtību. Vai rada stingri nosacītu pievienoto vērtību, ieviešot kārtību mūsu pašu izdomātās sistēmās.

Personīgi pazīstu cilvēkus, kuri nespēj būt nelietderīgi. Pa gadiem viņiem izstrādājusies neiroze (savādāk to nevaru nosaukt), ka kaut kas obligāti jādara. Neko nedarīt ir kauns, grēks, noziegums pret sabiedrību, bērniem, ģimeni, sociumu. Jo visam, kas apkārt jābūt kaut kādai jēgai, nolūkam. Tikai tā šis cilvēks spēj pamatot savu eksistenci.

Turpretim, ja mēs izejam mazliet ārpus Rietumu civilizācijas. Piemēram, uz Austrumiem vai Dienvidiem. Mēs ieraugām, ka šajās kultūrās pret laika jēdzienu izturas atšķirīgi. Un pret efektivitāti arī. Bieži vien neko nedarīšana netiek uzskatīta par tūlītēju noziegumu. Humoriski formulējot, pasaulē vēl ir vietas, kur nēģeris var vienkārši sēdēt zem palmas un skatīties kā nogatavojas banāns. Un pēc tam iebāzt to mutē, pārāk nepārpūloties. Un nedz dievam, nedz Diženajam Kosmosa Garam neliekas, ka nēģeris šajā gadījumā ir mazāk cilvēks, mazāk vajadzīgs vai mazāk mūsu civilizācijas loceklis.

Iedvesmai:

https://www.facebook.com/reel/2053459221847587

Būvniecība birokrātijā (vai otrādi)

Nu iecepīja jaunākās ziņas no būvniecības frontes. Valsts un pašvaldību jaunajās ēkās tikai CO2 uzsūcoši materiāli. Ēkas tik sūks CO2 un resnēs visu laiku. Un laidīs burbuļus.

Un būs vajadzīgs ugunsdrošības būvspeciālists. Un būvdarbu vadītāja vietnieks. Vēl tikai viens solis un mēs ieviesīsim amatu būvdarbu vadītāja draugs. Un, lai nebūtu diskriminācijas – arī būvdarbu vadītāja draugaļa. Tad viss būs kūl un droši.

Praktiskajā dzīvē es gan neesmu redzējis, ka pieviešot vairāk pozīcijas, sadrumstalojot atbildības, kaut kādas drošības palielinās. Pretēju piemēru gan ir daudz – posteņu un amatu birums, bet kad jāmeklē atbildība, visi plāta rokas. Jo paragrāfs ta izpildīts, a jēga nekāda…